Toberkalns

Toberkalns ir viens no objektiem Svētupes krastos, kuram ir arī arheoloģiska nozīme. Tātad Toberkalns ir jaunāko laiku kapsēta – pēc Toberkalnā atrastajām senlietām, dzintaru krellēm, sudraba gredzeniem, var secināt, ka kapi datējami ar sākot ar 17.gadsimtu – un ir  Svētciema un Lāņu muižas īpašnieku Fēgezaku dzimtas kapi, par kuriem liecina kalnā vēl redzamās kapu krustu pamatnes. Par Toberkalna nosaukuma izcelšanos pagaidām nav izdevies atrast ziņas, taču ir zināms, ka kalns arī ir saukts par Zviedru kapiem un 1930.gadā pierakstīts nostāsts par spokošanos un Velna satikšanu.

Par Toberkalnu ir pierakstīts nostāts, ka reiz mednieks ir gājis medībās. Viņš ieraudzījis kādu uguntiņu un gājis to apraudzīt. Tikko viņš tur gājis, tā izskrējis sarkans bullis un meties medniekam virsū. Otrā rītā viņš dabūjis dzirdēt, ka tur esot apraksts zelts. Viņš apāvis pastalas ačgārniski un paņēmis lāpstu. Viņš aizgāja un sāka rakt bedri vaļā, Kad viņš bijis atracis un zeltu izņēmis, tad viens svešs vīrietis pienācis klāt un prasījis, ko šis darot. Tikko mednieks izdzirdējis šos vārdus, viņš meties bēgt, bet nekur nevarējis aizbēgt. Svešais cilvēks sacījis : ” Jūs no šīs vietas nekad netiksiet vaļā. Vienmēr jums rādīsies spoki.” Kā šis svešais cilvēks bija sacījis, tā arī piepildījās. Katru reizi viņam rādījās spoki.